Senajā Romā un Grieķijā pelašķus dēvēja par “Herba Militaris” jeb militāro augu, jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Tautas dziedniecībā pelašķu tējai piedēvē pretiekaisumu un antiseptisku iedarbību. Uzskata, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos, palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu.
Pelašķus nav ieteicams lietot grūtniecības laikā.
