Alerģija no saules: simptomi, cēloņi un kā pasargāt ādu

Pēc uzturēšanās saulē dažiem cilvēkiem uz ādas parādās apsārtums vai sīki izsitumi un nieze, un tas var signalizēt par alerģisku reakciju. Alerģija no saules jeb fotodermatoze ir pastiprināta ādas reakcija uz UV starojumu, kas var rasties gan pēc pirmajām saulainajām dienām, gan atvaļinājuma laikā siltākās zemēs. Simptomi bieži parādās pavasarī vai vasaras sākumā, kad āda vēl nav pieradusi pie intensīvas saules iedarbības, un tie var būt pat pēc salīdzinoši neilgas uzturēšanās saulē.

Alerģija pret sauli var izpausties dažādi – kādam rodas tikai viegls apsārtums, bet citam var būt izteikta nieze vai izsitumi. Reakciju var pastiprināt arī kosmētikas līdzekļi, medikamentu lietošana vai jutīga āda. 

Rakstā apskatīsim, kā izpaužas alerģija no saules, kādi faktori var izraisīt nevēlamas ādas reakcijas, ko darīt simptomu gadījumā un kā pasargāt sevi no alerģijas izpausmēm nākotnē. 

Kā atpazīt alerģiju no saules?

Saules alerģijas simptomi var parādīties gan dažas minūtes, gan vairākas stundas pēc atrašanās saulē. Reakcija pret UV starojumu ne visiem izpaužas vienādi, taču ir noteiktas pazīmes, kas var liecināt par paaugstinātu jutību pret sauli. 

Visbiežāk parādās šādas alerģiskas reakcijas:

• ādas apsārtums;
• dedzinoša sajūta;
• izteikta nieze;
• sīki izsitumi;
• grubuļaina āda;
• pietūkums;
• niezošas pumpas uz ķermeņa;
• diskomforts vai jutīgums atrodoties saulē. 

Izsitumi var būt uz sejas, kakla, dekoltē zonas, pleciem vai roku augšdelmiem – vietās, kas visbiežāk tiek pakļautas saules staru iedarbībai. Dažos gadījumos reakciju var sajaukt ar karstuma izsitumiem vai citu ādas kairinājumu, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību tam, kad simptomi izpaužas, kā arī cik ilgi tie saglabājas. Ja šīs pazīmes atkārtojas pēc uzturēšanās saulē, tas var liecināt par jutību pret UV starojumu vai citu ar saules iedarbību saistītu ādas reakciju. 

Kāpēc rodas alerģija no saules?

Parasti tas saistīts ar vairākiem faktoriem, un alerģisku reakciju intensitāte katram var atšķirties. Dažreiz simptomus provocē intensīva saule, bet citkārt reakciju var izraisīt arī citi kairinātāji. 

UV starojums un jutīga āda

Dažiem cilvēkiem ir jutība pret UV starojumu, un izteiktāk tas var parādīties pavasarī un vasaras sākumā. Pēc ziemas āda vēl nav pieradusi pie saules iedarbības, tāpēc kairinājumu var izraisīt pat salīdzinoši neilgs laiks saulē. Izteiktāka alerģiska reakcija var būt ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, īpaši pusdienlaikā. 

Medikamenti

Atsevišķi medikamenti var palielināt ādas jutību pret sauli. Dažas aktīvās vielas UV starojuma ietekmē var pastiprināt ādas reakciju un veicināt kairinājumu vai izsitumus. Ja sūdzības parādās pēc jaunu medikamentu lietošanas, ieteicams sazināties ar ārstu vai farmaceitu, jo sevišķi gadījumos, ja simptomi atkārtojas vai kļūst izteiktāki.

Kosmētika un smaržvielas

Daži kosmētikas līdzekļi, smaržas vai ēteriskās eļļas saulē var pastiprināt ādas jutīgumu. Visbiežāk tas attiecas uz produktiem, kas satur smaržvielas vai aktīvās sastāvdaļas, piemēram, skābes vai retinolu. Reakcijas reizēm parādās, uzturoties intensīvā saulē pēc saskares ar noteiktiem produktiem, piemēram, smaržām, kas uzpūstas uz kakla.

Pēkšņa intensīva saules iedarbība

Alerģiskas reakcijas pret sauli var izraisīt arī pēkšņa un ilgstoša atrašanās saulē, piemēram, ceļojumu laikā. Ja āda netiek pakāpeniski pieradināta pie UV starojuma, rādas reakcijas var parādīties biežāk. 

Ko darīt, ja parādījusies reakcija?

Ja pēc uzturēšanās saulē ir redzami alerģijas simptomi, vajadzētu novērst turpmāku kairinājumu un pasargāt ādu no atkārtotas UV iedarbības. 

1. Izvairīties no tiešas saules

Nepieciešams nodrošināt ēnu, nosegt ādu ar vieglu apģērbu un izvairīties no uzturēšanās saulē. Tas var mazināt diskomfortu un reakcijas pastiprināšanos. 

2. Nomierināt ādu

Ādas komfortu iespējams nodrošināt ar vēsām kompresēm, mitrinošiem līdzekļiem, pēcsaules kosmētiku vai jutīgai ādai piemērotiem līdzekļiem. Tas var palīdzēt mazināt niezi un velkošo sajūtu. 

3. Konsultēties ar farmaceitu

Farmaceits var ieteikt piemērotus līdzekļus ādas diskomforta mazināšanai. Konsultācija var noderēt situācijās, kad ādas reakcija rada diskomfortu, taču nav ļoti izteikta. Pastiprinātu sūdzību gadījumā jāvēršas pie ārsta.

4. Izvairīties no atkārtotas saules iedarbības

Nākamajās dienās ieteicams aizsargāt alerģijas skartās ādas zonas un izvairīties no saules dienas karstākajā laikā.

Kā pasargāt ādu no saules alerģijas?

Pilnībā novērst ādas reakciju pret sauli ne vienmēr ir iespējams, taču profilakse var palīdzēt mazināt jutīgumu un diskomfortu. 

Ikdienā atbalstu var nodrošināt: 

• SPF lietošana;
• pakāpeniska ādas pieradināšana pie saules;
• ādu nosedzošs apģērbs;
• galvassegas;
• izvairīšanās no intensīvas saskares ar sauli dienas vidū;
• jutīgai ādai piemērota kosmētika. 

Jutīgai ādai parasti iesaka saules aizsarglīdzekļus ar SPF 30 vai SPF 50, kas nodrošina UVA un UVB aizsardzību. Lielāku komfortu bieži var sniegt līdzekļi bez smaržvielām vai produkti ar minerālajiem filtriem, piemēram, cinka oksīdu. Pirms jaunu produktu lietošanas vajadzētu pārliecināties par saderību. Jutīgas ādas gadījumā iesakām vispirms veikt ādas testu.

Labu ādas pašsajūtu pēc uzturēšanās saulē var palīdzēt nodrošināt arī kosmētika, kas paredzēta lietošanai pēc saules vai arī dermokosmētika jutīgai ādai. Dažkārt pirms aktīvās saules sezonas cilvēki izvēlas lietot uztura bagātinātājus ar beta-karotīnu vai selēnu, kas var sniegt atbalstu ādas aizsargspējām, taču pirms šo preparātu lietošanas ieteicams apspriesties ar speciālistu. 

Atceries – lai nodrošinātu lielāku drošību saulainā laikā, SPF līdzekļi jāuzklāj pirms došanās ārā un jāatjauno regulāri ik pēc divām stundām, īpaši tad, ja dodies peldēties vai ja ir pastiprināta svīšana. 

Kad ieteicams vērsties pie dermatologa?

Lai gan alerģija, kas rodas saules dēļ, var izpausties pavisam nedaudz, dažos gadījumos ieteicams konsultēties ar dermatologu. 

Pie speciālista vēlams vērsties, ja: 

• parādās liels pietūkums;
• izsitumi ir izteikti vai plaši;
• rodas pūslīši;
• reakcijas atkārtojas regulāri;
• simptomi pastiprinās;
• sūdzības varētu būt saistītas ar medikamentu lietošanu. 

Dermatologs var palīdzēt izvērtēt ādas stāvokli, noteikt iespējamos kairinātājus un rekomendēt piemērotākās profilakses vai ārstēšanas metodes. Dažkārt varētu būt nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, ja ir aizdomas, ka tā varētu būt nātrene vai citas ādas reakcijas.

 

Alerģija no saules ir pastiprināta ādas reakcija uz UV starojumu, kas var izpausties ar apsārtumu, niezi, izsitumiem vai diskomfortu pēc uzturēšanās saulē. Reakciju var pastiprināt jutīga āda, kosmētikas līdzekļi, medikamentu lietošana vai pēkšņa un intensīva saules iedarbība. Ādas komfortu var palīdzēt uzturēt  SPF lietošana, pakāpeniska ādas pieradināšana pie saules, saudzīga kosmētika, nosedzošs apģērbs, kā arī izvairīšanās no intensīvas saules. Ja simptomi ir izteikti vai atkārtojas, jākonsultējas ar speciālistu.