Kāpēc neuzsūcas dzelzs: biežākie iemesli un praktiski padomi

Dzelzs trūkums organismā ir izplatīta problēma, kas var izraisīt nogurumu, nespēku, bālumu, reiboni un koncentrēšanās grūtības. Taču tā līmeni ne vienmēr izdodas paaugstināt ar dzelzi saturošu uzturu vai preparātiem. Dzelzs uzsūkšanos ietekmē tā forma, maltītes sastāvs, kuņģa-zarnu trakta veselība, atsevišķi medikamenti un lietošanas paradumi. Turklāt zems dzelzs līmenis ne vienmēr liecina par sliktu uzsūkšanos – to var izraisīt arī pastiprināts dzelzs zudums.

Rakstā skaidrosim biežākos dzelzs trūkuma cēloņus un pazīmes, kā arī praktiskus veidus, kā veicināt dzelzs uzsūkšanos.

Kādas ir dzelzs trūkuma pazīmes organismā?

Dzelzs trūkuma pazīmes var attīstīties pakāpeniski, un sākotnēji tās var nepamanīt.

Dzelzs deficīta pazīmes:

• pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums;
• nespēks;
• bālāka āda;
• reibonis vai galvassāpes;
• koncentrēšanās grūtības;
• elpas trūkums vai sirdsklauves fiziskas slodzes laikā;
• aukstas rokas un pēdas;
• trausli nagi un matu izkrišana.

Šādus simptomus var novērot arī citu veselības stāvokļu gadījumā, tāpēc tikai pēc simptomiem nevar noteikt, vai cilvēkam ir dzelzs deficīts. Liela nozīme ir laboratoriskajiem izmeklējumiem, un parasti ārsti novērtē feritīna līmeni, kas palīdz noskaidrot dzelzs rezerves organismā, kā arī hemoglobīna rādītāju, kas ir būtisks anēmijas noteikšanai.

Dzelzs deficīts un dzelzs deficīta anēmija nav viens un tas pats. Pirmajā gadījumā organisma dzelzs rezerves var būt samazinātas, taču hemoglobīna līmenis vēl var nebūt pazemināts, savukārt ilgstošs vai izteikts deficīts var novest pie anēmijas.

Biežākie iemesli, kāpēc neuzsūcas dzelzs

Dzelzs uzsūkšanos var kavēt gan uztura paradumi un izvēlētā dzelzs forma, gan kuņģa-zarnu trakta problēmas, medikamenti, kā arī neatbilstoša preparāta izmantošana. Reizēm problēma nav pati uzsūkšanās, bet gan tas, ka organisms zaudē vairāk dzelzs, nekā spēj uzņemt.

Produkti un dzērieni

Uzturs var ietekmēt to, cik lielā apjomā organisms spēj izmantot minerālvielas. Īpaši tas attiecas uz nehēma dzelzi, kas galvenokārt atrodama augu valsts produktos.

Kafijā un tējā esošie polifenoli var mazināt nehēma dzelzs uzsūkšanos. To var ietekmēt arī lielāks kalcija daudzums, kas uzņemts vienlaikus ar dzelzi. Piena produkti nav jāizslēdz no uztura, taču, ja dzelzs līmenis ir zems, ieteicams pievērst uzmanību produktu kombinācijām un nelietot kafiju, tēju un kalciju saturošus produktus vienlaikus ar dzelzs preparātu vai dzelzi saturošu maltīti. 

Nepietiekams C vitamīns uzturā

Nehēma dzelzs uzsūkšanos var uzlabot C vitamīnu saturoši produkti. Askorbīnskābe palīdz pārvērst dzelzi organismam vieglāk izmantojamā formā, tāpēc liela nozīme ir arī maltītes sastāvam.

Ikdienas ēdienkartē var iekļaut:

• citrusaugļus;
• ogas;
• papriku;
• brokoļus;
• citus C vitamīna avotus.

Piemēram, lēcas vai pupiņas var kombinēt ar svaigu papriku, bet putru vai citu augu izcelsmes maltīti iespējams papildināt ar ogām. Šāda produktu kombinācija var veicināt nehēma dzelzs uzsūkšanos, taču C vitamīns pats nevar novērst vai ārstēt dzelzs deficītu.

Nepareiza dzelzs preparātu lietošana

Pat piemērots dzelzs preparāts var nedot vēlamo rezultātu, ja tas netiek lietots atbilstoši norādījumiem. Biežākās kļūdas ir:

• preparāta lietošana kopā ar kafiju, tēju, kalciju vai citiem uzsūkšanos ietekmējošiem produktiem;
• neregulāra lietošana;
• pārāk īss lietošanas laiks;
• konkrētā preparāta instrukcijas neievērošana;
• kuņģa-zarnu trakta diskomforts, kura dēļ līdzeklis tiek lietots retāk vai pārtraukts vispār;
• vienlaicīga citu uztura bagātinātāju vai medikamentu lietošana.

Dzelzs preparāti ir pieejami dažādās formās, un to panesamība, sastāvs un lietošanas nosacījumi atšķiras, tāpēc par piemērotākā produkta izvēli var konsultēties ar farmaceitu.

Ja analīzēs redzams zems dzelzs līmenis, pašrocīgi noteikto devu palielināt nav ieteicams. Arī, ja gaidītais efekts netiek novērots, kopā ar ārstu jāizvērtē, vai preparāts tiek lietots regulāri, vai tas uzsūcas pietiekami un vai nav cita iemesla, kas uztur deficītu.

Kuņģa-zarnu trakta problēmas

Pie šādiem faktoriem pieder:

• celiakija;
• samazināts kuņģa skābums;
• iekaisīgas zarnu slimības;
• malabsorbcijas stāvokļi;
• noteikti stāvokļi pēc kuņģa vai zarnu trakta operācijām.

Celiakija var būt saistīta ar neizskaidrotu dzelzs deficītu, savukārt samazināts kuņģa skābes līmenis var mazināt nehēma dzelzs uzsūkšanos. Ja līdz ar zemu dzelzs līmeni pastāv arī ilgstošas gremošanas sūdzības, piemēram, caureja, vēdera pūšanās, sāpes vai neizskaidrojams svara zudums, nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Medikamenti un to mijiedarbība ar dzelzi

Atsevišķi medikamenti:

• var ietekmēt kuņģa vidi un līdz ar to arī dzelzs uzsūkšanos;
• var mijiedarboties ar dzelzs preparātiem;
• būtu jālieto atšķirīgā laikā.

Piemēram, kuņģa skābi mazinoši medikamenti var ietekmēt nehēma dzelzs uzsūkšanos, savukārt dzelzs preparāti var samazināt dažu zāļu uzsūkšanos.

Ja tiek lietotas vairākas zāles vai uztura bagātinātāji, par piemērotāko dzelzs lietošanas laiku un kombinācijām drošāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Hronisks iekaisums organismā

Ilgstošs iekaisums var mainīt veidu, kā organisms regulē dzelzs apriti. Šādā situācijā minerālviela var būt organismā, taču tās pieejamība asinsrades vajadzībām ir samazināta.

Hroniska iekaisuma gadījumā izmaiņas dzelzs un feritīna rādītājos ne vienmēr nozīmē dzelzs trūkumu uzturā vai sliktu dzelzs uzsūkšanos. Iekaisums var ietekmēt šo rādītāju rezultātus, tāpēc tie jāvērtē kopā ar citiem analīžu rezultātiem un kopējo veselības stāvokli.

Pastiprināts dzelzs zudums

Dažkārt atbilde uz jautājumu, kāpēc neuzsūcas dzelzs, meklējama nevis pašā uzsūkšanās procesā, bet gan pastiprinātā dzelzs zudumā. Pat tad, ja ikdienā uzņem pietiekami daudz dzelzs, tā krājumi var samazināties, ja zudumi ir lielāki par uzņemto daudzumu.

Biežākie iemesli var būt:

• spēcīgas menstruācijas;
• paaugstināta vajadzība pēc dzelzs grūtniecības laikā un zīdīšanas periodā;
• asiņošana kuņģa-zarnu traktā;
• citi hroniski asins zaudēšanas iemesli.

Ja pastāv aizdomas par asiņošanu vai dzelzs rezerves atkārtoti samazinās, būtiski vērsties pie ārsta un noskaidrot cēloni. Šādās situācijās parasti nepietiek tikai ar lielāku dzelzs daudzumu – nepieciešams novērst arī to iemeslu, kas izraisa zudumu. Ja pieaugušajam ir dzelzs deficīta anēmija bez zināma cēloņa, svarīgi noskaidrot iemeslu, jo viens no iespējamiem iemesliem var būt asiņošana kuņģa-zarnu traktā.

Veģetārs vai vegāns uzturs bez plānošanas

Augu valsts produktos esošā nehēma dzelzs uzsūcas citādi nekā hēma dzelzs. Hēma forma visbiežāk sastopama dzīvnieku izcelsmes produktos un parasti ir biopieejamāka jeb uzsūcas labāk. Savukārt augu valsts produktos esošās nehēma dzelzs izmantošanu vairāk ietekmē maltītes sastāvs.

Tas nenozīmē, ka veģetārs vai vegāns uzturs ir nepilnvērtīgs, taču, ja ēdienkarte pārsvarā sastāv no augu izcelsmes produktiem, svarīgi plānot ēdienreizes tā, lai tajās būtu dzelzs, olbaltumvielas un citi nepieciešamie uzturvielu avoti, kā arī produkti ar C vitamīnu.

Ko darīt, lai dzelzs uzsūktos labāk?

Lai izvairītos no dzelzs trūkuma un tas uzsūktos labāk, ikdienā vajadzētu ņemt vērā vairākus vienkāršus principus. Tie neatrisinās dzelzs deficītu, taču var palīdzēt uzlabot dzelzs uzsūkšanos un izvairīties no biežākajām lietošanas kļūdām.

Ieteikumi, kas var atbalstīt labāku dzelzs uzsūkšanos.

1. Kombinēt dzelzs avotus ar C vitamīnu. Pākšaugus, pilngraudu produktus vai citus augu izcelsmes avotus var papildināt ar papriku, ogām, citrusaugļiem vai citiem produktiem, kas satur askorbīnskābi.
2. Kafiju un tēju nelietot vienlaikus ar dzelzi. Tajos esošie polifenoli var mazināt nehēma dzelzs uzsūkšanos. Ieteicams šos dzērienus baudīt citā laikā.
3. Kalcija preparāti var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos.  Ja tiek lietoti abi līdzekļi, to lietošanas laiku var būt nepieciešams nodalīt. Par piemērotāko intervālu jākonsultējas ar farmaceitu vai ārstu.
4. Dzelzs preparātu lietot atbilstoši instrukcijai. Dažādiem produktiem var būt atšķirīgi lietošanas nosacījumi, tāpēc nevajadzētu automātiski piemērot vienu shēmu visiem preparātiem.
5. Kuņģa diskomforta gadījumā nevajadzētu uzreiz pārtraukt preparāta lietošanu. Kuņģa diskomforts var liecināt par blakusparādību vai citu veselības problēmu. Ja preparātu panes slikti, par piemērotām alternatīvām jākonsultējas ar speciālistu.
6. Pārbaudīt citu uztura bagātinātāju sastāvu. Vairāki produkti var saturēt tās pašas minerālvielas vai ietekmēt to savstarpējo uzsūkšanos.
7. Sekot dzelzs rādītājiem. Preparāta efektivitāti nevajadzētu vērtēt tikai pēc pašsajūtas. Ārsts to pēc vajadzības konstatē, veicot analīzes un novērtējot terapijas rezultātus. Dzelzs preparāta devu nevajadzētu palielināt, neapspriežoties ar ārstu.

Dzelzs trūkums un dzelzs deficīta anēmija

Dzelzs trūkums organismā ne vienmēr nozīmē, ka jau ir attīstījusies dzelzs deficīta anēmija. Šie stāvokļi ir saistīti, taču nav sinonīmi.

Feritīns palīdz novērtēt organisma dzelzs rezerves. Dzelzs ir nepieciešama hemoglobīna veidošanai, kas sarkanajās asins šūnās nodrošina skābekļa transportēšanu. Ja dzelzs trūkums saglabājas ilgstoši, tas var progresēt līdz dzelzs deficīta anēmijai. Tāpēc ārsts izvērtē situāciju, ņemot vērā simptomus un analīžu rādītājus.

Hemoglobīna koncentrācija ir būtiska anēmijas noteikšanai, savukārt feritīns ir viens no galvenajiem rādītājiem organisma dzelzs statusa izvērtēšanai. Feritīna rādītāju var ietekmēt iekaisums, tāpēc ar vienu rādītāju ne vienmēr pietiek, lai noteiktu dzelzs deficītu, tā smagumu un cēloni.

Kad nepieciešama ārsta konsultācija?

Atkārtota vai ilgstoša dzelzs trūkuma gadījumā svarīgākais ir noskaidrot iemeslu. Sevišķi svarīgi vērsties pie ārsta, ja:

• simptomi ir izteikti vai ilgstoši;
• analīzēs atkārtoti konstatēti zemi dzelzs rādītāji;
• dzelzs preparāts tiek lietots, bet rādītāji neuzlabojas;
• ir stipras menstruācijas vai iespējamas citas asiņošanas pazīmes;
• ir ilgstošas kuņģa-zarnu trakta sūdzības.

Ja dzelzs deficīts ir atkārtots vai tas saglabājas, ārsts izvērtēs uzturu, asins zudumu, medikamentu lietošanu, uzsūkšanās traucējumus un citus iespējamos iemeslus, tostarp celiakiju vai Helicobacter pylori infekciju. Ar dzelzs preparāta devas palielināšanu vien ne vienmēr pietiek, lai novērstu dzelzs deficītu. Svarīgi noskaidrot dzelzs deficīta cēloni un to, kāpēc dzelzs rezerves organismā samazinās. 

Dzelzs trūkumu organismā var veicināt nepietiekama dzelzs uzņemšana, traucēta uzsūkšanās vai pastiprināts dzelzs zudums. Uzsūkšanos ietekmē uzturs, tostarp C vitamīna uzņemšana,kuņģa-zarnu trakta veselība, medikamenti, kā arī preparāta lietošanas paradumi. Ja dzelzs līmenis atkārtoti ir zems vai terapija nenodrošina gaidīto rezultātu, jānoskaidro cēlonis, nevis jāpalielina deva. Par dzelzs preparāta izvēli un lietošanu var konsultēties ar farmaceitu.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.