Dehidratācija: pazīmes, cēloņi un kad nepieciešami elektrolīti

Dehidratācija ir stāvoklis, kad organisms zaudē vairāk šķidruma, nekā uzņem. Tas ir iespējams, ja ikdienā lieto par maz šķidruma, karstā laikā, pastiprināti svīstot vai fiziskas slodzes apstākļos, kā arī drudža, vemšanas vai caurejas gadījumā. Atkarībā no šķidruma zuduma iemesla var atšķirties arī piemērotākais veids, kā to atjaunot.

Rakstā apskatīsim dehidratācijas pazīmes un cēloņus, ko iesākt dehidratācijas gadījumā, kāda ir elektrolītu nozīme, kad pietiek ar ūdeni vien, bet kad var būt nepieciešami elektrolīti, izotoniskais dzēriens vai rehidratācijas šķīdums.

Kas ir dehidratācija?

Dehidratācija rodas, ja šķidruma zudums organismā pārsniedz uzņemtā šķidruma daudzumu. Šķidrums mums ir nepieciešams ķermeņa temperatūras regulācijai, vielmaiņas uzturēšanai un normālai organisma darbībai, tāpēc pietiekama šķidruma uzņemšana ir svarīga ikdienā, ne tikai fiziskas slodzes laikā vai karstuma ietekmē.

Līdz ar ūdeni organisms zaudē arī elektrolītus. Tie ir minerāli, kas nepieciešami vairākiem organisma procesiem, tostarp šķidruma līdzsvara uzturēšanai, nervu impulsu pārvadei un muskuļu darbībai. Dehidratācija nav tikai slāpju sajūta – palielinoties šķidruma zudumam, var parādīties arī citi simptomi, kas var liecināt par izteiktāku šķidruma trūkumu.

Kad rodas dehidratācija?

Dehidratācija var rasties gan tad, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz šķidruma, gan situācijās, kad ķermenis to zaudē pastiprināti. Abi iemesli var būt arī vienlaikus.

Biežākie dehidratācijas cēloņi ir:

• nepietiekama šķidruma uzņemšana;
• karsts laiks un ilgstoša uzturēšanās karstumā;
• intensīva vai ilgstoša fiziskā slodze;
• pastiprināta svīšana;
• drudzis;
• caureja un/vai vemšana;
• alkohola lietošana;
• apstākļi, kuru dēļ cilvēks ikdienā uzņem mazāk šķidruma.

Lielāks dehidratācijas risks var būt bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī tiem, kam ir drudzis, vemšana vai caureja. Uzmanība jāpievērš arī tiem, kuri pastiprināti sporto vai uzturas ļoti karstos laikapstākļos.

Dehidratācijas pazīmes: kā saprast, ka organismam trūkst šķidruma?

Dehidratācijas pazīmes var atšķirties atkarībā no tā, cik daudz šķidruma organismā trūkst, un sākumā tās var būt samērā vieglas. Biežāk novēro:

• slāpes;
• sausu muti;
• tumšāku urīnu;
• retāku urinēšanu;
• nogurumu un vājumu;
• galvassāpes;
• reiboni;
• muskuļu krampjus;
• paātrinātu sirdsdarbību.

Tumšs urīns vai sausa mute var liecināt, ka nepieciešams pievērst lielāku uzmanību šķidruma uzņemšanai, taču viena pazīme ne vienmēr nozīmē dehidratāciju. Svarīgi vērtēt simptomu kopumu un apstākļus, kuros tie radušies.

Dehidratācijas pakāpes īsumā

Atkarībā no šķidruma zuduma un simptomu izteiktības dehidratācija var būt viegla, vidēji smaga vai smaga. Tālāk minētās pazīmes var kalpot kā orientieris, nevis pašdiagnostikas veids.

Smaga dehidratācija ir nopietns stāvoklis, kas apdraud veselību. Šādā situācijā nevajadzētu paļauties tikai uz ūdeni vai sporta dzērienu lietošanu mājas apstākļos – nepieciešama medicīniska izvērtēšana un atbilstoša palīdzība.

Ko darīt dehidratācijas gadījumā?

Lai novērstu atūdeņošanos, rīcība ir atkarīga no cēloņiem un smaguma. Ja šķidruma trūkums ir neliels, svarīgi pēc iespējas ātrāk uzsākt šķidruma uzņemšanu.

Praktiski ieteikumi dehidratācijas situācijā:

• šķidrumu uzņem regulāri, pielāgojot apjomu pašsajūtai un situācijai;
• viegla šķidruma trūkuma gadījumā daudzās ikdienas situācijās pietiek ar ūdeni;
• ja intensīvas slodzes vai karstuma dēļ daudz jāsvīst, var būt nepieciešams papildināt arī elektrolītus;
• vemšanas vai caurejas laikā tiek zaudēts gan šķidrums, gan elektrolīti, tāpēc noteiktās situācijās piemērotāks var būt perorāls rehidratācijas šķīdums;
• ja vienā reizē ir grūti uzņemt lielāku šķidruma daudzumu, var dzert nelieliem malkiem un atkārtoti, īpaši tad, ja ir slikta dūša;
• smagu dehidratācijas pazīmju gadījumā nevajadzētu mēģināt situāciju risināt tikai ar dzērieniem.

Šķidruma atjaunošana ne vienmēr nozīmē tikai ūdens uzņemšanu. Līdz ar šķidrumu organisms var zaudēt arī elektrolītus, tāpēc, iespējams, vajadzīga arī elektrolītu papildināšana.

Kāpēc dehidratācijas gadījumā svarīgi var būt elektrolīti?

Elektrolīti ir minerālvielas, piemēram, nātrijs, kālijs, magnijs un kalcijs, kas piedalās šķidruma līdzsvara uzturēšanā un ir nepieciešamas normālai nervu un muskuļu darbībai. Pastiprināti svīstot, kā arī vemšanas vai caurejas laikā organisms var zaudēt ne tikai ūdeni, bet arī elektrolītus. Tas, vai tos nepieciešams papildināt, ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja šķidruma zudums ir neliels, parasti pietiek ar ūdeni, tāpēc elektrolītu dzēriens ne vienmēr ir nepieciešams. 

Lai atrastu piemērotāko risinājumu, vari vērtsies pie farmaceita.

Ūdens, elektrolīti, izotoniskais dzēriens vai rehidratācijas šķīdums – ko izvēlēties?

Piemērotākā izvēle atkarīga no tā, kāpēc un cik daudz šķidruma zaudēts. Ikdienā galvenais šķidruma uzņemšanas veids ir ūdens dzeršana, savukārt ilgstošas fiziskas slodzes, intensīvas svīšanas vai saslimšanas laikā vajadzības var atšķirties.

Elektrolīti, izotoniskais sporta dzēriens un perorālās rehidratācijas šķīdums nav viens un tas pats. Izotoniskie dzērieni galvenokārt paredzēti fiziskas slodzes situācijām un parasti satur arī ogļhidrātus, savukārt perorālās rehidratācijas produktiem ir specifisks sastāvs, kas paredzēts šķidruma un elektrolītu atjaunošanai, piemēram, caurejas gadījumā.

Ja rodas jautājumi par piemērotāko līdzekli, vērsies pie speciālista. Pirms lietošanas izlasi lietošanas instrukciju. Konsultējies ar ārstu vai farmaceitu.

Kā izvēlēties elektrolītus vai izotonisko dzērienu?

Izvēle atkarīga no lietošanas mērķa, fiziskās slodzes ilguma un intensitātes, svīšanas, kā arī produkta sastāva.

Pievērs uzmanību:

• lietošanas mērķim – vai produkts paredzēts sportam, ilgstošai slodzei vai elektrolītu papildināšanai;
• sastāvam, piemēram, vai produktā ir nātrijs, kālijs vai magnijs;
• ogļhidrātu un cukuru daudzumam – īpaši izvēloties sportam paredzētu dzērienu;
• produkta formai – pulverim, šķīstošajām tabletēm vai gatavam dzērienam;
• pagatavošanas un lietošanas norādēm.

Izotoniskie dzērieni parasti satur ne tikai šķidrumu un elektrolītus, bet arī ogļhidrātus. Tie var būt noderīgi ilgākas fiziskas slodzes laikā, kad nepieciešams papildināt ne vien šķidrumu, bet arī enerģiju, piemēram, skrienot garas distances. Tie nav tas pats, kas enerģijas dzērieni, jo tās ir atšķirīgas produktu kategorijas ar citu sastāvu un paredzēto izmantošanas veidu.

Daži produkti šajā kategorijā pieder uztura bagātinātājiem. Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Kad dehidratācijas gadījumā jāvēršas pie ārsta?

Ja dehidratācijas pazīmes ir izteiktas, stāvoklis pasliktinās vai cilvēks pats nespēj pietiekami uzņemt šķidrumu, nepieciešama medicīniska izvērtēšana.

Īpaši svarīgi meklēt neatliekamu palīdzību, ja novēro:

• apjukumu vai izteiktu miegainību;
• ģīboni vai citus samaņas traucējumus;
• ļoti izteiktu vājumu;
• ļoti retu urinēšanu vai tās neesamību;
• nespēju uzņemt vai noturēt šķidrumu;
• ilgstošu vai izteiktu vemšanu un/vai caureju;
• stāvokļa pasliktināšanos.

Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, senioriem un cilvēkiem ar noteiktām hroniskām slimībām, jo šķidruma zudums šajos gadījumos var radīt lielākus riskus.

Ūdens trūkums organismā var izraisīt bīstamas sekas. Dehidratācija rodas, ja organisms šķidrumu zaudē vairāk nekā uzņem, un pazīmes var kļūt izteiktākas, palielinoties šķidruma zudumam. Ikdienā galvenais šķidruma avots ir ūdens, bet intensīvas slodzes vai pastiprinātas svīšanas laikā atkarībā no situācijas var būt vajadzīga arī elektrolītu atjaunošana ar piemērotiem produktiem. Atceries, ja dehidratācijas pazīmes ir izteiktas vai stāvoklis pasliktinās, obligati nepieciešams meklēt medicīnisku palīdzību! 

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.