Pumpas uz sejas: biežākie veidi un ikdienas kopšana

Pumpas uz sejas ir vispārīgs apzīmējums dažādiem ādas izsitumiem un veidojumiem uz pieres, uz zoda, uz deguna, uz vaigiem un citviet. Ne vienmēr tās liecina par akni, turklāt var atšķirties pēc izskata, izmēra un atrašanās vietas, kā arī izraisīt tādus simptomus kā apsārtums, nieze vai sāpes. Lai noskaidrotu izsitumu iespējamo cēloni, jāvērtē ne tikai to izskats, bet arī citas pazīmes.

Rakstā apskatīsim izplatītākos pumpu veidus, iespējamos cēloņus un faktorus, kas var veicināt to rašanos, kā arī to, kā kopt sejas ādu ikdienā.

Biežākie pumpu veidi

Pūtītes uz sejas dažādās zonās var rasties dažādu iemeslu dēļ, tāpēc pēc to izskata vien ne vienmēr iespējams droši noteikt diagnozi. Pusaudžu vecumā pumpas bieži rodas hormonālo pārmaiņu ietekmē, kas var veicināt pastiprinātu sebuma veidošanos un poru nosprostošanos. Pumpas uz sejas var būt saistītas ar akni, ādas kairinājumu, alerģisku reakciju, dermatītu vai citiem ādas stāvokļiem.

Komedoni jeb melnie un baltie punktiņi

Komedoni veidojas, kad poras tiek nosprostotas ar sebumu un atmirušajām ādas šūnām. Atkarībā no tā, vai folikula atvere ir noslēgta vai atvērta, izšķir divus veidus:

• slēgtie komedoni jeb baltie punktiņi – nelieli, gaiši vai ādas krāsas izcilnīši, kas ir zem ādas virsmas;
• atvērtie komedoni jeb melnie punktiņi – tumši punkti, kas rodas, kad folikula saturs saskaras ar gaisu un oksidējas.

Iekaisīgas pumpas – papulas un pustulas

Papulas ir sarkani, iekaisuši un piepacelti veidojumi uz ādas, kuriem nav redzama strutu pildījuma. Savukārt pustulām var būt balts vai dzeltenīgs strutains saturs. Šādas pūtītes bieži sastopamas iekaisīgas aknes gadījumā. Tās var būt jutīgas un sāpīgas, sevišķi situācijās, ja iekaisums ir izteiktāks.

Zemādas pumpas uz sejas

Zemādas pumpas uz sejas var būt dziļāki iekaisīgi veidojumi, kas nereti ir ļoti sāpīgi un sataustāmi zem ādas. Atkarībā no izsitumu veida tie var būt mezgliņi vai cistas.

Dziļus veidojumus nevajadzētu spiest vai citādi aiztikt ar rokām, jo tas var pastiprināt iekaisumu un palielināt ādas bojājumus, infekcijas un rētu veidošanās risku. Ja šādas pumpas rodas atkārtoti, ļoti sāp vai ilgstoši nepāriet, ieteicams konsultēties ar dermatologu.

Alerģiskas pumpas

Sarkani izsitumi uz sejas, īpaši, ja tos pavada nieze, var būt saistīti ar alerģisku reakciju vai ādas kairinājumu. Iespējamie izraisītāji var būt jauni kosmētikas līdzekļi, pārtikas produkti vai tieša saskare ar alergēnu. Tā ir viena no biežākajām reakcijām, kas var izraisīt apsārtumu un izsitumus uz sejas.

Šādos gadījumos jāpievērš uzmanība tam, kad izsitumi parādās un vai pirms tam lietots kāds jauns produkts vai notikusi cita neierasta saskare.

Dermatīts

Atsevišķu dermatīta veidu gadījumā uz sejas var parādīties sīki izsitumi, apsārtums un kairinājums. Āda var arī niezēt, būt sausa un lobīties. Šādus izsitumus uzreiz nevajadzētu uzskatīt par akni un ārstēt ar agresīviem pretaknes līdzekļiem. Ja āda ir sakairināta, pārāk intensīva kopšana var vēl vairāk pastiprināt diskomfortu un pasliktināt tās stāvokli.

Ūdeņainas pumpas uz sejas

Ar ūdeņainām pumpām uz sejas parasti saprot ar šķidrumu pildītus izsitumus. Visbiežāk tie nav raksturīgi aknei un var liecināt par citu ādas problēmu. Šādā situācijā jāpievērš uzmanība arī pavadošajām pazīmēm. Ja izsitumi strauji izplatās, ir sāpīgi, izteikti niez vai to cēlonis nav skaidrs, jākonsultējas ar ārstu.

Kāpēc rodas pumpas uz sejas: biežāki cēloņi

Pumpu rašanos vai pastiprināšanos var ietekmēt dažādi iekšēji un ārēji faktori. Bieži vien to cēlonis ir vairāku faktoru kopums.

Biežākie faktori, kas var veicināt pumpu veidošanos:

• hormonālās svārstības – pubertātē, menstruālā cikla laikā vai citos periodos, kad mainās hormonu līmenis. Atsevišķos gadījumos izteiktas hormonālas izmaiņas var būt saistītas arī ar policistisko olnīcu sindromu;
• pastiprināta sebuma veidošanās un poru nosprostošanās – tauku dziedzeru aktivitāte var ietekmēt ādas taukainību un komedonu veidošanos;
• nepiemēroti kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļi – produkti, kas kairina ādu vai veicina poru nosprostošanos, var pastiprināt ādas problēmas;
• pārmērīga vai agresīva kopšana – ādas šūnu noņemšana, piemēram, ar skrubi un izteikti sausinošu līdzekļu lietošana var kairināt ādu;
• svīšana un berze, piemēram, sportojot vai ilgstoši valkājot cieši pieguļošus aksesuārus, kas saskaras ar seju;
• ikdienas paradumi – bieža pieskaršanās sejai vai netīri kosmētikas piederumi, piemēram, grima sūkļi var palielināt kairinājuma un izsitumu risku;
• stress – dažiem cilvēkiem tas var būt viens no faktoriem, kas saistīts ar aknes pastiprināšanos.

Nav pamatots iemesls apgalvot, ka viens konkrēts pārtikas produkts, stress vai ikdienas ieradums izraisa pūtītes. Katram cilvēkam var būt savi pastiprinošie vai riska faktori.

Kā pareizi kopt ādu, ja uz sejas ir pumpas?

Lai mazinātu pūtīšu veidošanos, ādu nevajadzētu pārmērīgi sausināt vai skrubēt. Pamatā jābūt regulārai kopšanai ar piemērotiem kopšanas līdzekļiem – saudzīga attīrīšana, mitrināšana un aizsardzība pret sauli, izmantojot SPF līdzekli.

• Attīrīšana: sejas mazgāšanai katru dienu jāizmanto atbilstoši attīroši līdzekļi vai mazgāšanas geli, kas paredzēti problemātiskai vai taukainai ādai. Tie palīdz noņemt lieko sebumu, SPF līdzekli, kosmētikas atlikumus un dienas laikā uzkrājušos netīrumus. Ja āda pēc attīrīšanas kļūst izteikti sausa vai savilkta, izvēlētais līdzeklis var būt pārāk agresīvs.
• Mitrināšana: jebkurai ādai, arī taukainai, nepieciešama mitrināšana. Ja ādu pārāk intensīvi attauko vai mitrinošu līdzekli neizmanto vispār, var palielināties sausuma un kairinājuma sajūta. Izvēlies vieglas tekstūras krēmu, fluīdu vai želejkrēmu, kas nepārslogo ādu. Uz akni tendētai ādai var meklēt produktus ar norādi “nekomedogēns”, “piemērots problemātiskai ādai” vai “ādai ar noslieci uz akni”.
• Dermokosmētika: problemātiskai ādai vai ādai ar noslieci uz akni var noderēt dermokosmētika ar piemērotām aktīvajām sastāvdaļām.
• Aktīvās sastāvdaļas: atkarībā no ādas vajadzībām produktu sastāvā ir, piemēram, salicilskābe, niacinamīds, azelaīnskābe, pantenols vai keramīdi. Ieviešot aktīvās sastāvdaļas ādas kopšanā, ieteicams sākt pakāpeniski un vērot ādas reakciju. 
• SPF: saules aizsardzība ir svarīga visiem ādas tipiem, arī problemātiskai ādai. Saules aizsardzība ir īpaši svarīga, ja ādas kopšanā tiek izmantotas skābes vai retinoīdi. Izvēlies sejai piemērotu SPF līdzekli un lieto to, ievērojot produkta norādījumus.

Svarīgi sejas kopšanas laikā izvairīties no agresīvu skrubju pielietošanas, nesausināt ādu ar spirtu saturošiem līdzekļiem, kā arī nespiest pumpas. Ja pumpas ir sāpīgas, dziļas, ilgstoši nepāriet vai atstāj rētas un pigmentācijas plankumus, ieteicams konsultēties ar dermatologu par piemērotāko ārstēšanu.

Izmēģinot jaunus līdzekļus, jāpārliecinās par ādas un produkta saderību. Jutīgas ādas gadījumā iesakām vispirms veikt ādas testu.

Ko nevajadzētu darīt, ja uz sejas ir pumpas?

Daži ieradumi var kairināt ādu un palielināt iekaisuma vai rētu veidošanās risku, tāpēc ievēro šos ieteikumus:

• nespaidi un nebaksti pumpas. Mehāniska izsitumu traumēšana var palielināt iekaisumu un veicināt rētu vai pēciekaisuma pigmentācijas jeb plankumu veidošanos;
• nemazgā seju pārmērīgi bieži un agresīvi. Pārāk intensīva attīrīšana var kairināt ādu un vājināt tās aizsargbarjeru;
• nepārspīlē ar skrubjiem, skābēm un citiem ādu lobošiem līdzekļiem. Vairāk aktīvo vielu nenozīmē labāku rezultātu;
• neizmanto vairākus jaunus aktīvos produktus vienlaikus. Ja parādās kairinājums, var būt grūti saprast, kurš līdzeklis to izraisījis;
• visas pumpas neārstē kā akni. Pumpas, kas niez, parādās strauji vai izskatās netipiski, iespējams, parādās citu iemelsu dēļ.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Ne katra izsituma dēļ vajadzīga speciālista palīdzība, tomēr pie ārsta ieteicams vērsties, ja:

• pumpas ir dziļas, izteikti sāpīgas vai tās atkārtojas;
• sāk veidoties rētas vai izteikta pēciekaisuma pigmentācija;
• izsitumi strauji izplatās vai būtiski mainās;
• pumpas pavada izteikta nieze, sāpes, pietūkums vai citi simptomi;
• nav skaidrs, kāda veida izsitumi tie vispār ir;
• piemērota ikdienas kopšana neuzlabo ādas stāvokli.

Dermatologs var palīdzēt noteikt izsitumu veidu un ieteikt piemērotāko turpmāko rīcību, kas novērš to atkārtošanos. Ja nepieciešams, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus, lai precizētu izsitumu cēloni.

Pumpas uz sejas var būt dažādas, un ne visas ir saistītas ar akni. Komedoni, iekaisīgas pumpas, alerģiski izsitumi un dermatīts var izskatīties līdzīgi, tāpēc jāpievērš uzmanība arī niezei, sāpīgumam, apsārtumam un citiem simptomiem. Lai uzlabotu ādas stāvokli, ikdienā būtiska ir saudzīga sejas ādas kopšana – maiga attīrīšana, mitrināšana, piemēroti kopšanas līdzekļi un aizsardzība pret sauli. Ja izsitumi ilgstoši nepāriet, dziļi, sāpīgi, strauji mainās vai nav skaidrs, kas tos izraisa, vajadzētu vērsties pie dermatologa.