Atopiskais dermatīts: simptomi un ādas kopšana | Moonmart

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kurai raksturīga sausa, jutīga un niezoša āda. Ādas aizsargbarjeras traucējumu dēļ tā var kļūt jutīgāka pret kairinātājiem un apkārtējās vides ietekmi. Simptomus mēdz ietekmēt dažādi ārējie un iekšējie faktori. Atopiskais dermatīts ir stāvoklis, kas bieži vien norit viļņveidīgi – ar uzliesmojumiem un miera periodiem.

Šajā rakstā tiks apskatīti biežāie faktori, kas var pastiprināt atopisko dermatītu, kā arī ikdienas ādas kopšanas principi un situācijas, kad nepieciešams konsultēties ar ārstu.

Kas ir atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts ir hroniska ādas kaite, kas izraisa sausu ādu, niezi un iekaisuma reakcijas. Tas var attīstīties gan bērniem, gan pieaugušajiem un bieži vien tas ir saistīts ar jutīgu ādas aizsargbarjeru. Slimības gaita parasti ir mainīga – simptomi var mazināties, bet pēc tam atkal pastiprināties. Katram cilvēkam pieredze ar atopisko dermatītu ir atšķirīga, taču kopīgā pazīme ir paaugstināts ādas jutīgums.

Atopiskā dermatīta simptomi

Atopiskā dermatīta pazīmes var izpausties atšķirīgās ķermeņa vietās un dažādos vecuma posmos.

Biežāk novēro:

• sausu ādu;
• izteiktu niezi un diskomfortu; 
• apsārtumu;
• raupju vai sabiezējušu ādu;
• plaisāšanu;
• paaugstinātu jutīgumu.

Simptomi var atšķirties pēc intensitātes un atrašanās vietas, un ādas reakcijas ne vienmēr ir vienādas visiem pacientiem.

Kāpēc rodas atopiskais dermatīts – cēloņi un biežākie kairinātāji

Atopisko dermatītu ietekmē gan iedzimtība, gan ādas aizsargbarjeras īpatnības un ārējie faktori, kas var pastiprināt simptomus. Svarīgs ir arī ādas mikrobioma līdzsvars, kas palīdz saglabāt ādas aizsardzību un mitrumu. Šajā stāvoklī āda bieži kļūst īpaši jutīga un var reaģēt pat uz parastām apkārtējās vides izmaiņām. To, kāpēc simptomi var būt mainīgi un dažādos dzīves posmos izpausties atšķirīgi, nosaka faktoru kombinācija.

• Ģenētika un ādas aizsargbarjeras traucējumi – iedzimtība ietekmē ādas spēju noturēt mitrumu. Ja aizsargbarjera ir vājāka, āda kļūst sausāka un jutīgāka, tāpēc to vieglāk ietekmē ārējie faktori. Pat parasti ikdienas apstākļi, piemēram, ūdens vai gaisa temperatūras izmaiņas var pastiprināt sūdzības.
• Alergēni un kairinātāji – putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas un ziedputekšņi var pastiprināt ādas reakcijas, jo sevišķi jutīgas ādas gadījumā. Alergēni neietekmē visus cilvēkus vienādi, taču jutīgai ādai tie var būt nozīmīgi kairinātāji. Arī gaisa piesārņojums un putekļi telpās dažkārt pastiprina jutīgumu. Dažādi kairinātāji var vēl vairāk noslogot jau novājinātu ādas aizsargbarjeru.
• Apkārtējās vides ietekme – sauss gaiss, temperatūras maiņa un svīšana var izsausināt ādu un radīt diskomfortu. Apkures sezonā āda biežāk kļūst sausa, savukārt vasarā kairinājumu var pastiprināt svīšana. Šie apstākļi veicina sausumu un niezi, un āda nepārtraukti pielāgojas mainīgai videi.
• Vilna, sintētiski audumi un kopšanas līdzekļi – vilna, sintētiski audumi un līdzekļi ar smaržvielām var kairināt ādu un pastiprināt jutīgumu. Atopiska dermatīta gadījumā cilvēki biežāk izvēlas elpojošus audumus un saudzīgākus kopšanas līdzekļus, lai lieki nenoslogotu ādu.
• Karstas vannas un pirtis – augsta temperatūra un karsts ūdens var sausināt ādu un vājināt tās aizsargslāni. Jutīgai ādai pirtis vai ļoti karstas vannas var īslaicīgi pastiprināt simptomus, tādēļ vajadzētu izvēlēties mērenu temperatūru un īsākas ūdens procedūras.
• Stress un miega trūkums – stress un miega trūkums var pasliktināt ādas stāvokli. Tie palielina jutīgumu un var pastiprināt simptomus. Regulārs miegs un līdzsvarots dienas režīms palīdz to mazināt.
• Daži pārtikas produkti – dažiem cilvēkiem noteikti pārtikas produkti var izraisīt nevēlamas reakcijas, bet tas ir individuāli. Lai to saprastu, jāseko simptomiem, jāveido uztura dienasgrāmata un vajadzības gadījumā jākonsultējas ar speciālistu, lai palīdzētu noteikt iespējamos kairinātājus un piemērotāko rīcību.

Trigeri jeb saasinājumu provocējošie faktori katram var atšķirties, tāpēc palīdz ikdienas novērojumi un simptomu piefiksēšana. Tas ļauj labāk saprast, kas ietekmē ādas reakcijas.

Ikdienas ādas kopšana atopiskā dermatīta gadījumā

Regulāra un saudzīga ādas kopšana palīdz uzturēt ādas aizsargbarjeru un mazināt diskomfortu. Tā ir būtiska ādas aprūpes daļa, kas var palīdzēt stabilizēt ādas stāvokli.

Maiga attīrīšana

Agresīvi mazgāšanas līdzekļi var vēl vairāk sausināt ādu un pastiprināt kairinājumu, tāpēc vēlams lietot saudzīgus kopšanas līdzekļus, kas piemēroti jutīgai ādai. Tie attīra ādu, neizjaucot dabisko līdzsvaru. Pārmērīga attīrīšana var vājināt aizsargbarjeru un palielināt diskomfortu.

Regulāra mitrināšana

Emolienti ir būtiski ādas kopšanā, jo tie atjauno un aizsargā ādas virskārtu. Regulāra mitrināšana palīdz uzturēt stabilu aizsargbarjeru, mazina sausumu un uzlabo elastību. Ilgtermiņā tas var samazināt jutīguma uzplaiksnījumus.

Duša un vannošanās

Pārāk karsts ūdens var pastiprināt ādas sausumu un ietekmēt tās aizsargslāni. Arī ilgstoša vannošanās var veicināt mitruma zudumu un radīt papildu diskomfortu, tāpēc ieteicama mērena ūdens temperatūra un īsāks laiks ūdenī. Pēc mazgāšanās ādu vajadzētu saudzīgi nosusināt, to neberzējot, kā arī uzklāt piemērotu mitrinošu līdzekli.

Apģērba un ikdienas paradumu nozīme

Elpojoši audumi mazina ādas kairinājumu un uzlabo komfortu dienas laikā. Cilvēkiem ar atopisko dermatītu apģērbu ieteicams mazgāt ar saudzīgiem mazgāšanas līdzekļiem, kas samazina ķīmiskā kairinājuma risku. Regulāra ādas kopšanas rutīna palīdz nodrošināt stabilāku ādas stāvokli un mazina epizožu atkārtošanos. Ikdienas ieradumi ir tikpat svarīgi kā paši kopšanas līdzekļi.

Ko nedrīkst darīt atopiskā dermatīta gadījumā?

Daži ikdienas paradumi var veicināt lielāku ādas kairinājumu un pasliktināt simptomus. Atopiskā dermatīta gadījumā nedrīkst:

• kasīt ādu, pat ja nieze ir izteikta. Nieze var būt izteikta, taču ādas kasīšana var pastiprināt ādas bojājumus un kairinājumu, radot vēl lielāku jutīgumu;
• lietot pārāk agresīvus skrubjus. Šādi līdzekļi var bojāt ādas barjeru. Jutīgas ādas gadījumā tie parasti nav piemēroti vai pirms to lietošanas jākonsultējas ar speciālistu;
• mazgāties ļoti karstā ūdenī. Karsts ūdens var pastiprināt sausumu un diskomfortu. Saudzīgāka temperatūra palīdz mazināt kairinājumu;
• izmēģināt vairākus jaunus produktus vienlaikus. Ja vienlaikus maina vairākus produktus, ir grūtāk saprast, kas izraisa ādas reakciju. Pakāpeniska līdzekļu ieviešana ir drošāka pieeja;
• aizmirst par regulāru mitrināšanu arī tad, kad simptomi mazinājušies. Pat tad, kad sūdzības kļūst mazāk izteiktas, ādas kopšanas rutīnu nevajadzētu pārtraukt. Regulāra mitrināšana palīdz uzturēt ādas komfortu un atbalsta ādas aizsargbarjeru arī periodos, kad simptomi ir mazāk izteikti;
• ignorēt ilgstošus vai pastiprinātus simptomus. Ja diskomforts saglabājas, to nevajag ignorēt, jo sūdzības var norādīt uz nepieciešamību pārskatīt ādas kopšanas pieeju.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pie speciālista, jādodas, ja ir:

• ļoti izteikta nieze;
• miega traucējumi niezes dēļ;
• ādas plaisāšana;
• infekcijas pazīmes;
• situācija ilgstoši neuzlabojas.

Atopiskā dermatīta ārstēšanu nepieciešamības gadījumā nosaka dermatologs, individuāli izvērtējot katru pacientu. Nepareizi izvēlēta ārstēšanās pieeja var pasliktināt ādas stāvokli, tāpēc svarīga ir speciālista konsultācija.

Atopiskais dermatīts ir hroniska ādas slimība, kas laika gaitā var mainīties. Simptomus var pastiprināt dažādi ikdienas faktori, tostarp apkārtējā vide, stress un neatbilstoši ādas aprūpes paradumi. Svarīgi ievērot arī regulāru un saudzīgu ādas kopšanu un mitrināšanu ar piemērotiem līdzekļiem, kas palīdz uzturēt ādas aizsargbarjeru. Izteiktu vai ilgstošu simptomu gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija, savukārt piemērotus kopšanas līdzekļus sausai, atopiskai un jutīgai ādai, tostarp dermokosmētiku, atbilstoši individuālām vajadzībām var ieteikt farmaceits.