Neliela matu izkrišana ir dabiska matu augšanas cikla sastāvdaļa un notiek ikvienam cilvēkam. Tomēr atsevišķos gadījumos tā var kļūt izteiktāka un radīt bažas par matu un kopējo izskatu. Matu izkrišanu var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, uzturs, stress, hormonālās izmaiņas, dzīvesveids un arī neatbilstoša matu kopšana. Dažos gadījumos pārmaiņas ir īslaicīgas, taču citreiz tās saglabājas ilgāk.

Šajā rakstā apskatīsim biežākos matu izkrišanas cēloņus, praktiskus ieteikumus matu veselības atbalstam un situācijas, kad būtu nepieciešama konsultācija ar speciālistu.

Kad matu izkrišana ir normāla?

Cilvēks katru dienu zaudē vidēji 50–100 matus, un tas ir fizioloģiski normāli, jo tas saistīts ar matu dabisko augšanas ciklu. Viena daļa matu atrodas aktīvā augšanas fāzē, bet citi īslaicīgi “atpūšas” un pēc tam izkrīt, lai to vietā sāktu augt jauni mati.

Matu augšanas cikls ir nepārtraukts visa mūža garumā, tāpēc neliela matu zaudēšana nav iemesls satraukumam. Augšanas procesā vienlaikus iesaistīti daudzi tūkstoši matu folikulu, un katrs no tiem atrodas atšķirīgā attīstības posmā.

Matu izkrišanas intensitāti var ietekmēt sezonālās izmaiņas. Daži cilvēki pamana, ka mati vairāk nekā ierasts izkrīt rudenī vai pavasarī. Parasti satraukumam nav pamata, ja tas ir īslaicīgi, tomēr lielāka uzmanība ir jāpievērš situācijai, kad mati kļūst ievērojami plānāki, veidojas izretinātas zonas galvas ādā vai problēma saglabājas ilgāku laiku.

Biežākie matu izkrišanas cēloņi

Pastiprināta matu izkrišana reti ir nejauša – parasti to izraisa viens vai vairāki faktori. Tie var būt gan īslaicīgi apstākļi, gan arī ilgstošākas izmaiņas organismā.

Stress un emocionāla slodze

Emocionāla pārslodze un stress var ietekmēt matu augšanas ciklu. Organisms stresa situācijās prioritizē svarīgākās funkcijas, tāpēc daļa matu folikulu priekšlaikus nonāk atpūtas fāzē. Raksturīgi, ka matu izkrišana parādās nevis uzreiz pēc saspringta notikuma, bet vairākus mēnešus pēc tā, tāpēc cilvēki ne vienmēr sasaista problēmu ar iepriekš piedzīvoto.

Vitamīnu un minerālvielu trūkums

Pilnvērtīgs uzturs ir nozīmīgs kopējai veselībai, tostarp matu. Lai nodrošinātu normālu augšanu un atjaunošanos, matiem nepieciešamas dažādas uzturvielas. Īpaša nozīme ir dzelzim, cinkam, D vitamīnam, biotīnam, olbaltumvielām un vēl citām uzturvielām. Nepietiekama uzturvielu uzņemšana ilgtermiņā var ietekmēt matu stāvokli. B grupas vitamīni un olbaltumvielas ir nozīmīgi normāliem organisma procesiem, kas saistīti ar matu augšanu. Savukārt D vitamīna līmenis organismā arī var būt viens no faktoriem, kas ietekmē matu veselību.

Atceries, ka uztura bagātinātāji nav universāls risinājums. Lai izvēlētos piemērotāko veidu, jāizvērtē individuālā situācija un nepieciešamība tos izmantot. Pirms to izvēles vēlams vērsties pie farmaceita vai ārsta.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Hormonālās izmaiņas

Hormonālās svārstības var skart matu augšanas ciklu. Tās bieži novēro grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā vai menopauzē, kad organismā notiek būtiskas pārmaiņas. Šie procesi var ietekmēt matu augšanu un izkrišanu dažādos dzīves posmos. Savukārt izteiktāka matu izkrišana var būt saistīta ar vairogdziedzera darbības izmaiņām, kas ietekmē gan sievietes, gan vīriešus, un izpausmes var būt atšķirīgas.

Nepiemērota matu kopšana

Matu stāvokli var būtiski ietekmēt ikdienas paradumi. Bieža matu apstrāde, piemēram, balināšana, regulāra taisnošana, lokošana, kā arī karstuma ierīču lietošana var padarīt matus trauslus. Arī agresīvi matu kopšanas līdzekļi parasti nav piemēroti ilgstošai lietošanai.

Problēmas var radīt arī ciešas, spēcīgi fiksētas frizūras, kas rada pastāvīgu slodzi matu saknēm. Tāpat svarīga ir saudzīga ķemmēšana, jo pārāk strauja, agresīva matu sukāšana var veicināt mehāniskus bojājumus.

Vecums un ģenētika

Matu biezumu un augšanas īpatnības var ietekmēt arī iedzimtība. Daļai cilvēku ģenētiski noteikta nosliece uz matu izkrišanu izpaužas agrākā vecumā, savukārt citiem tā kļūst pamanāmāka vēlākos gados.

Ar gadiem matu struktūra var mainīties. Novecojot, tie nereti kļūst smalkāki un zaudē daļu no iepriekšējā kupluma. Dažkārt matu izkrišanas cēlonis saistīts ar ģenētiskiem faktoriem. To, vai pārmaiņas atbilst dabiskām novecošanās izmaiņām, var izvērtēt speciālists, veicot izmeklēšanu.

Ko darīt, ja izkrīt mati?

Ja matu izkrišanu novēro biežāk nekā parasti, jāizvērtē iespējamie cēloņi un jāpievērš uzmanība ikdienas paradumiem.

Pievērs uzmanību uzturam

Sabalansēts uzturs ir ļoti nozīmīgs matu veselībai un matu izkrišanas novēršanai. Mati galvenokārt sastāv no olbaltumvielām, tāpēc svarīgi tās uzņemt pietiekamā daudzumā. Matu veselību ietekmē arī vitamīni un minerālvielas. Ilgstošas diētas vai ļoti ierobežojoši ēšanas paradumi var radīt uzturvielu trūkumu, kas var ietekmēt matus.

Izvēlies saudzīgu matu kopšanu

Bieža matu taisnošana, lokošana vai žāvēšana ar karstu gaisu var mainīt matu struktūru. Matu veselībai piemērotāka ir saudzīga veidošana, un, ja regulāri izmanto fēnu, noderīgi var būt termoaizsardzības līdzekļi, kas palīdz samazināt karstuma radīto slodzi.

Rūpējies par galvas ādu

Veselīga galvas āda ir svarīga matu augšanai un matu izkrišanas mazināšanai, tāpēc regulāra kopšana, kā arī piemērota šampūna un kondicioniera izvēle ir būtiska ikdienas rutīnas daļa. Ja galvas āda tiek kairināta ar spēcīgiem kopšanas līdzekļiem, tas var ietekmēt arī matu vispārējo stāvokli.

Samazini stresu un pievērs uzmanību miegam

Miegs ir būtisks organisma atjaunošanās procesiem. Pietiekama atpūta ļauj uzturēt labu pašsajūtu, savukārt miega trūkums un stress ilgtermiņā var ietekmēt arī matus. Regulārs dienas režīms var būt nozīmīgs atbalsta faktors.

Apsver konsultāciju ar farmaceitu vai speciālistu

Dažkārt, lai novērstu pastiprinātu matu izkrišanu, ar ikdienas paradumu maiņu var nepietikt. Šādās situācijās var palīdzēt profesionāļa padoms. Konsultēties ar farmaceitu vai speciālistu ieteicams tad, ja mati izkrīt ilgstoši vai tas kļūst ļoti izteikti. Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, lai noskaidrotu problēmas cēloni. Padziļinātu galvas ādas un matu stāvokļa diagnostiku var saņemt pie trihologa vai dermatologa, kas specializējas galvas ādas un matu problēmu izvērtēšanā. 

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja matu izkrišanu novēro ilgstoši vai ārkārtīgi izteikti, konsultējies ar ārstu!

Speciālista vērtējums ir īpaši svarīgs, ja:

• novērojama pēkšņa un strauja matu izkrišana;
• mati kļūst retāki konkrētās zonās;
• parādās nieze, apsārtums vai citas galvas ādas problēmas;
• izkrišana turpinās vairākus mēnešus;
• rodas aizdomas par vitamīnu trūkumu vai citām veselības problēmām.

Lai noskaidrotu iespējamos iekšējos faktorus, ārsts var ieteikt veikt asins analīzes, bet, dodoties pie trihologa, iespējams saņemt detalizētāku galvas ādas izvērtēšanu.

Matu izkrišana nelielos apjomos ir normāla parādība un dabiska matu augšanas cikla daļa, taču pastiprināta matu izkrišana var būt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, stresa, uztura izmaiņu, hormonālo svārstību vai nepiemērotas kopšanas ietekmē. Matu veselību nosaka gan dzīvesveids un uzturs, gan rūpes par ādu un matiem. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties piemērotus matu kopšanas līdzekļus un uztura bagātinātājus atbilstoši individuālajām vajadzībām, taču, ja mati izkrīt pastiprināti vai tas notiek ilgstoši, ieteicama speciālista konsultācija.

Uztura bagātinātājs! Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu